Rīgas 6. vidusskola

Šeit ir manis gatavota informācija par Rīgas 6. vidusskolu. Ziņas ir patiesas, bet nav oficiālas. Skolas mājas lapu meklējat šeit.

Pamatinformācija

Rīgas 6. vidusskola ar šo nosaukumu izveidota 1940./41. mācību gadā, apvienojot divas ģimnāzijas, bet tās priekštece 1. Rīgas valsts ģimnāzija dibināta 1920. gadā. Par to smalkāk zemāk vēstures sadaļā. Skola atrodas netālu no centra – pretim Ziedoņdārzam, Aleksandra Čaka un Artilērijas ielas krustojumā 1951. gadā uzceltajā, arhitekta Alfrēda Pūpola projektētajā ēkā,  tiesa, daļa sākumskolas klašu mācās netālajā Lauku ielā 2. Skolā mācās 834 skolēni, strādā 102 pedagogi un vairāk kā 30 medicīniskie, atbalsta un tehniskie darbinieki. Skolu vada direktors Haralds Bārzdiņš. Skola piedāvā četras mācību programmas, pa divām katrā izglītības līmenī: pamatskolā ir parastās un mūzikas novirziena klases, vidusskolā eksaktās un humanitārās. Līdz ar mūzikas novirziena klātbūtni, skolā darbojas lērums muzikālo kolektīvu, bet arī bez muzicēšanas skolai ir gana daudz skaistas tradīcijas.

Mūzika un tradīcijas

Jau tas, ka ap 300 skolēniem mācās mūzikas novirziena klasēs, nozīmē, ka mierīga dzīve skolā nevar būt. Un nav arī! Mēģināšu nosaukt visus mūzikas kolektīvus:

1. Vismaz 3 sākumskolas (t.i. starp 1. un 4. klasi) kori (diriģē Elīna Sēja, Andrejs Puriņš, Inta Godiņa)
2. Mūzikas novirziena 5. – 9. klašu koris “Mirklis” (diriģē Inta Godiņa). Kora ieraksti paklausāmi šeit: http://music.draugiem.lv/korismirklis
3. Ne-mūzikas novirziena 5. – 9. klašu koris (diriģē Inta Godiņa)
4. Vidusskolas jautkais koris (vadītājs Kaspars Ādamsons)
5. Tad ir trīs vai drusku vairāk vokālie ansambļi. Kaut ko no vecāko klašu ansambļa var dzirdēt te: http://music.draugiem.lv/music/artist/?id=55499
6. Divi pūtēju orķestri, kuri pūš un sten, sit un soļo jau no 7iem rītā. (diriģenti Inga Kalniņa, Haralds Bārzdiņš, horeogrāfe Valda Vidzemniece, soļošanas defilē uzraugs Andris Grizāns, orķestru pedagogi arī Lelde Bitīte un Pēteris Rudzītis)
7. Bigbends (Haralda Bārzdiņa vadībā). Skatīties un klausīties te: http://www.auseklitis.lv/bb.php
8. Simfoniskais orķestris (diriģē joprojām Haralds Bārzdiņš)
9. Pie skolas kolektīviem nepieskaitāmi, bet tomēr ļoti saistīti ir vēl divi orķestri - jauniešu pūtēju orķestris Auseklītis un jaunsardzes pūtēju orķestris.

Sanāca ap 15. Kur to visu redzēt, dzirdēt? Skolā samērā bieži un regulāri notiek lielāki un mazāki koncerti, kur tad visi rāda, ko iestudējuši. Divi ievērojamākie pasākumi, kuri ir jau vairāk kā divdesmit gadu ilgas tradīcijas, ir Latvijas proklamēšanas gadadienai veltīts koncerts novembrī, Ziemassvētku koncerti vai koncertuzvedumi decembrī. Šiem arī gatavošanās ir pati grūtākā, jo pirmais semestris īsāks, programmas pilnīgi dažādas. Otrajā semestrī tā mazliet nesteidzīgāk sevi parāda dažādi solo instrumenti stīgu, klavieru un pūtēju klašu koncertos, visi skolas orķestri, 9. klašu mūzikas novirziena ieskaites arī ir koncerts dienas garumā, tad vēl māmiņ-, valentīn- un vēl visvisādas dienas. Sekojat līdzi un nākat klausīties!

Kas tad vēl bez mūzikas. Mums skolā ir arī sākumskolas teātris, pāris dejotāju ansambļi, Mazliet klusākas, bet tikpat skaistas nodarbības ir arī zīmēšanas un floristikas pulciņos. Tas viss redzams un izlikts skolā – zīmētājiem savs stends, ka lielāks pasākums, tā floristi ap vāzēm rosās un tā tālāk. Forši tak! :)

Par sabiedrisko dzīvi skolā rūpējas ārpusklases darba organizatori, vēl daži sevišķi entuziastisma un sajūsmas pilni kolēģi un pamatskolas un vidusskolas skolēnu padomes. Šo aktīvistu rosība vainagojas ar virkni pasākumu, kas dažādo un bagātina skolas ikdienu – grāmatu tirdziņš septembrī, 10. klašu iesvētības oktobrī, Ziemassvētku balle, vēstures pēcpusdiena, dzejas lasījumi, zinātniskā konference, kolosāli žetonu vakari, zolīdi pēdējie zvani… gan jau vēl kaut kas palika.

Vēsture

Šī sadaļas teksts uzrakstīts 2006. gada vasarā vienai tā arī neizveidotai tīmekļa lapai. Gan daļa teksta, gan bildes iegūtas ar bijušā vācu valodas skolotāja un muzeja vadītāja Jāņa Skujas gādību.

1920. gada rudenī, grūtos pēckara apstākļos, kad jūtams bija telpu, grāmatu, citu mācību līdzekļu un skolotāju trūkums, savas gaitas uzsāka Rīgas 6. vidusskolas priekštece – 1. Rīgas valsts ģimnāzija, ko toreiz nosauca par “Pirmo valsts vidusskolu Rīgā”. Iesākās garš posms skolas vēsturē, tā ne vienu reizi vien mainījusi nosaukumu un “dzīves vietu”.

Arnolds Spekke

Mācības jaunatvērtajā skolā sākās 1920. gada 13. septembrī ēkā Kronvalda bulvārī 1, kad divās pirmajās un vienā otrajā vidusskolas klasē tās uzsāka 171 skolēns. Skolas organizētājs un pirmais direktors – profesors Arnolds Spekke, viņš līdzās darbam skolā bija mācību spēks arī universitātē. Pirmie skolas pasniedzēji – vairāki Latvijas Universitātes profesori, lektori un citi augstākās raudzes inteliģences pārstāvji – profesors Kārlis Straubergs, mākslinieks Jūlijs Madernieks, vēlākais direktors Arturs Lesnieks, skolas padomē strādāja profesors Jānis Endzelīns.

Jauno mācību iestādi drīz vien pārcēla uz bijušo Nikolaja ģimnāziju kopā ar Valsts tehnikumu un vidusskolu pieaugušajiem Kr. Valdemāra ielā 1c, bet skolēnu skaitam pieaugot, radās nepieciešamība pēc plašākām telpām, un 1923. gadā skola ieguva savas mājas Raiņa bulvārī 29 (tagadējā LU matemātikas un informātikas institūta ēka), nu jau ilgākam laikam. Atrazdamās šajā namā, skola ieguva nosaukumu – Pirmā Rīgas valsts ģimnāzija.

Ēka Raiņa bulvārī 29

Trīsdesmitajos gados, skolēnu skaitam palielinoties, Jāņa Baumaņa projektētais skolas nams bija kļuvis par šauru, tāpēc 1938. gadā sākās tā pārbūves darbi. Arhitekta Indriķa Blankenburga vadībā necilā divstāvu ēka pārvērtās par staltu četrstāvu celtni. Pārbūves laikā meiteņu klases atradās Rīgas pilsētas tehnikumā Gaiziņa ielā, zēni neilgu laiku mācījās Poļu ģimnāzijas telpās, kas atradās bijušajās Jēkaba kazarmās, taču arī viņi drīz pārcēlās uz Gaiziņa ielu. 1939. gadā noslēdzās pārbūves darbi. Nu varētu atkal visi atgriezties savās mājās, taču sekojošais Izglītības ministrijas lēmums skolu sadalīja, izveidojot divas valsts ģimnāzijas – Pirmo un Trešo. Pirmajā palika zēni, trešajā turpmāk mācījās meitenes. “…valdībai darīja pamatīgas galvassāpes latviešu tautas zemā dzimstība, un tie, ka šo jautājumu pētīja, bija nākuši pie atziņas, ka daļēji vainojamas esot tieši vidējās mācību iestādes. To jauktās klases veicinot pretējā dzimuma jauniešu starpā nekam nederīgo biedriskumu, kas pie veiksmīgām ģimenes saišu siešanām nevedot.” Par jaunās skolas direktoru kļuva Arturs Lesnieks – “Lesnieks bija skolas dvēsele, kas noteica tās garu, audzināšanas mērķus un metodes. Direktors bija labs cilvēku pazinējs, noraidīja glaimus, bet pati viņa stāja iedvesa respektu, un ikviens viņa iebildumus un aizrādījumusievēroja. Atklātība, sirsnība, jūtīgums un tolerance bija Lesnieka raksturīgākās īpašības.” Lesnieks no 1922. gada vadīja 1. un 3. valsts ģimnāzijas un Rīgas 6. vidusskolu divus gadu desmitus, mācot latīņu valodu un sarakstot šīs valodas mācību grāmatas.

1. Rīgas valsts ģimnāzijas zīmotne

30. gados Latvijas vidusskolās notika virkne pārmaiņu, kas attiecās arī uz 1. valsts ģimnāziju – mācību gads tika par vienu pagarināts, mainījās mācību plāni un arī klašu numerācija kļuva otrāda – mācības iesāka 5. klasē un pabeidza pirmajā. 1936. gadā visu Latvijas skolu audzēkņiem tika noteikti vienveidīgi tērpi, ar atšķirības zīmi – skolas zīmotni pie cepures – tādējādi valdība cerēja visu ģimnāzijas jaunatni vienot kopīgā saimē, kas augtu un mācītos vienam kopīgam mērķim – kalpot Latvijai.

Skolas dalījums 1. un 3. ģimnāzijā pastāvēja pavisam neilgi, jo jau pēc gada, sakarā ar vēsturiskajiem notikumiem, abas skolas atkal apvienoja. Ar Izglītības ministra P. Lejiņa lēmumu no 1940. gada 1. septembra visas ģimnāzijas tika pārdēvētas par vidusskolām, protams, mainījās arī mācību plāni. Ar ministra Lejiņa un Izglītības tautas komisāra J. Lāča pavēlēm 1940. gada vasarā tika apvienotas 1. un 3. valsts ģimnāzijas, īsi pirms rudens tās nodotas pilsētas pārvaldībā, kura tad atvēra skolu ar jaunu nosaukumu – 6. Rīgas pilsētas vidusskola, līdzšinējās 3. valsts ģimnāzijas telpās ar to pašu mācību aprīkojumu un gandrīz nemainīgu skolotāju un vadības sastāvu.

Otrā pasaules kara laikā skolai tiek atjaunots ģimnāzijas nosaukums, un tā turpina darboties Raiņa bulvārī 29. 1944. gadā notika pēdējais 1. Rīgas valsts ģimnāzijas izlaidums. “Ģimnāzijas aulā gadskārtējā izlaiduma akts: runas, ziedi skolotājiem, gatavības apliecību saņemšana, priekšnesumi [..] bet aiz aulas logiem tālumā dimd kara troksnis un dažiem absolventiem jau arī karatērps mugurā”. “Ģimnāzijas kolektīvs gan pieņēma pieteikumus un organizēja iestājpārbaudījumus 1944./45. mācību gadam un 1944. gada novembrī arī uzsāka darbu, bet ar Rīgas pilsētas Kirova rajona Izpildu komitejas lēmumu no 1945. gada janvāra Raiņa bulvārī 29 mācības uzsāka 1940./41. mācību gadā izveidotā 6. Rīgas pilsētas vidusskola.

Marijas un Artilērijas ielu stūris 20.gs. 30-to gadu beigas

Grūti izsekot skolas nosaukumu maiņai kara gados, un drīz vien iesākās arī pašas skolas “ceļojums”, kas ilga 5 gadus. 1946. gadā ēku Raiņa bulvārī atdeva jaunatvērtajam Latvijas Valsts Pedagoģiskajam institūtam un 6. vidusskolu pārēla uz kādreizējo meiteņu skolu Valdemāra ielā 2 (tagad Rīgas 17. vidusskola), kur jau atradās Rīgas 3. vidusskola, 1948. gadā skola pārceļas uz namu Kr. Barona un Tallinas ielas stūrī (tagad Rīgas 99. vidusskola). 40-to gadu nogalē Marijas un Artilērijas ielu stūrī sākās plaši celtniecības darbi un 1951. gada 1. septembrī te atklāja arhitekta Alfrēda Pūpola projektēto Rīgas 6. vidusskolas namu – beidzot skolai bija pašai savas mājas ar gaišām klašu telpām, lielu aktu un sporta zāli, plašu un mājīgu ēdnīcu. Ēka projektēta Komunālās saimniecības ministrijas Projektēšanas trestā 800 skolēniem, celšanas izmaksas bija ap 4 miljoni rubļu. Mūsdienās skolēnu skaitam sasniedzot un pārsniedzot 1000, sajūtams telpu trūkums, tāpēc 80. un 90-tajos gados izbūvētas jaunas – izveidota otra sporta zāle, lasītava, klašu telpas, skolas muzejs. Ilgu laiku organizētās mācības 2. maiņā un ar to radītās neērtības, pilnībā atrisinājās 90-to gadu sākumā, likvidējoties rūpnīcas “Rīgas Adītājs” bērnu dārzam, skola ieguva papildus telpas Lauku ielā 2 un tajās kopš 1994. gada mācās liela daļa sākumskolas bērnu. Rīgas dome lēmusi filiāli slēgt ar 2011. gada 1. septembri.

Skolas celtniecība – 1950. gads

Skolotājas Alvīne Gruntmane un Skaidrīte Apine

1. Rīgas valsts ģimnāzija un 6. vidusskola jau izsenis bijušas dziedošas, tradīcijas aizsākumi meklējami jau 20. gados pēc ģimnāzijas nodibināšanas. Tomēr tajā laikā kora dziedāšana pamatā neizgāja ārpus skolām, jo nebija masveida muzikālu pasākumu ar skolēnu piedalīšanos, dziedāšanas pacēlums sākās ar Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem 1960. gadā. Tas bija laiks, kad skolā dziedāšanu mācīja Latvijā plaši pazīstamās skolotājas Alvīne Gruntmane un Skaidrīte Apine. Vecākajās klasēs skolotājas Gruntmanes vadībā darbojās liels vidusskolas jauktais un meiteņu koris, zēnu un meiteņu ansambļi, skolotāja Apine strādāja ar sākumskolas, pamatskolas meiteņu un zēnu koriem, pēc mūzikas novirziena dibināšanas 1969./70. macību gadā, arī novirziena meiteņu kori – kopā 7 kori! Panākumi – 1. – 2. vietas, sākot ar II Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem. Mūzikas novirziena klašu koris savulaik piedalījies Valsts Filharmonijas rīkotajās koncertlekcijās un Komponistu savienības plēnumos ar viņu darbu pirmatskaņojumiem. 80-tajos gados vidusskolas jaukto kori vadīja Nopelniem bagātais skolotājs Jānis Sprancmanis – 1. vieta V un VI skolēnu dziesmu svētkos, dalība IX un XX Vispārējo dziesmu svētku pusfinālā. Sprancmaņa vadībā koris izvērsa plašu koncertdarbību arī ārpus Rīgas un arī Latvijas – Ērgļos, Madonā, Cēsīs, Liepājā, Kišiņevā, Dubnā, Maskavā. 90-tajos gados skolotāja Apine pedagoģisko darbu pārtrauca, kopš tā laika meiteņu kora vadība nav tik nemainīga – ar kori strādājušas Iluta Vasmane, Evija Tropiņa, Ilze Vilde, Aija Auziņa, un pašlaik strādā Inta Godiņa. Kora panākumi joprojām atzinīgi vērtējami – 1. vieta VIII Skolu jaunatnes dziesmu svētkos, Zelta godalga – IX 2005. gadā. Pēdējos gados atdzimis arī vidusskolas jauktais koris, pirmā pēcatjaunošas diriģenta Aigara Reiņa vadībā koris aizvadīts līdz XXIV vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 2008. gadā, un tagadējā diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā aktīvi piedalās skolas pasākumos un gatavojas 2010. gada skolēnu dziesmu svētkiem.

Skolas pūtēju orķestris. 70tie gadi

Ja mūzikas novirziena pirmsākumos to veidojot galvenais bija kora dziedāšana un instrumentu spēle kā papildinājaums, tad pēdējos gados liela loma skolas dzīvē ir instrumentālajai mūzikai, par ko liecina kuplais orķestru skaits. Pirmie orķestru pirmsākumi meklējami 50-tajos gados, kad tos organizēja un vadīja viens no ievērojamākiem Latvijas orķestru speciālistiem Augusts Krisbergs, 60-tajos gados – Jānis Jansons. Toreiz orķestra mūziķi bija bez īpašas muzikālās izglītības – tos vienoja vien spēlēt griba un prieks. Stāvoklis mainījās līdz ar mūzikas novirziena dibināšanu, un kopš 1976. gada par pūtēju mūzikas galveno virzītāju skolā saucams Haralds Bārzdiņš. Orķestris Latvijas pūtēju saimē regulāri sevi pierāda kopš 1979. gada, Latvijas vārdu pāri robežām pirmo reizi nesa 1985. gadā PSRS teritorijā un 1989. gadā Vācijā. 1988. gadā ar LPSR Kultūras ministrijas lēmumu orķestrim piešķirts Tautas kolektīva goda nosaukums un kopš tā laika tiek dēvēts par “Auseklīti”, kas pazīstams kā daudzu skolēnu un vispārējo dziesmu svētku un starptautisku konkursu laureāts.

Jaunākais, bet tomēr vēsturē ierakstāmais skolas kolektīvs ir simfoniskais orķestris – 1997. gada 14. novembrī skolas zālē skan Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”, Imanta Kalniņa “Dziesma dzimtenei” un pavadījums Raimonda Paula “Manai dzimtenei”. Orķestra lielākais panākums – dalība IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2005. gadā.

1. Rīgas valsts ģimnāzijas direktori
1920. – 1922. gads Arnolds Spekke
1922. – 1937. gads Arturs Lesnieks
1937. – 1940. gads Aleksis Gulēns
1940. gads Vasilijs Balodis
1940., 1942. – 1942. gads Arturs Lesnieks
1944. – 1945. gads Aleksandrs Vīksna

3. Rīgas valsts ģimnāzijas direktors
1939. – 1940. gads Arturs Lesnieks

Rīgas 6. vidusskolas direktori
1940. – 1942. gads Arturs Lesnieks
1945. – 1947. gads Eduards Buse
1947. – 1949. gads Vilma Plēsuma
1949. – 1956. gads Vilma Saleniece
1956. – 1970. gads Ligita Deiča – Režais
1970. – 1983. gads Velta Avotniece
1983. – 1987. gads Daina Kukele
1987. – 1992. gads Ināra Grigore
no 1992. gada Haralds Bārzdiņš