Pirmsākumi

Pats pirmo reizi Linux aptaustīju ap 2002. gadu, kad ar pārtraukumiem dažus distributīvus (Mandrake, Redhat, Slackware) lietoju ikdienā nepilnus divus gadus. Tad piemetās kaut kāda ķeza, ar ko tolaik pratu tikt galā vien caur Windows, un tā tas arī palika. 2005./2006. māc. gadā sāku mācīt informātiku uz vecaiem IBM ar Win95, kaut kad 2007. gada beigās ienācās jauni un arī šodienai itin pieņemami datori ar WinXP. Līdz šim brīdim biju godīgs Microsoft informātikas skolotājs.:) Bet patīk visu laiku ko pamainīt, tāpēc pamazām sāku līdzās Microsoft Office piedāvāt OpenOffice, 11. klasē arī The Gimp. Tam sekoja vajadzība uzpasēt, kas notiek datorklases internetā, kur uzstutēju kādu no Ubuntu 8. Tā bija pirmā gadsimta sākuma mīlestības atgriešanās.:) Tad publiskai lietošanai skolas bibliotēkā iegādājām 4 datorus, bet licencēm tērēties iespēju nebija, aizgāja “pa dārgo” tā brīža Xubuntu versija, varētu kāda 9. Un ja jau ir bibliotēkā, tad vajag arī man datorklasē. Saliku kā dual boot sistēmas un iepriekšējā macību gadā daļu otrā semestra 6. un 10. klasēs “aprobēju” iekš Ubuntu.

Kā būtisks atbalsts un tālāks iedvesmotājs nāca ziņa, ka Latvijas Universitātes Linux centrs rīko apmācības APP lietošanā un ieviešanā skolās. Imanta Gorbāna un Leo Trukšāna vadībā tika gan likti punkti uz “i”, gan nostiprināta pārliecība, ka iesāktais ir visnotaļ OK.

Datorklases aparatūra, programmatūra

Skolēnu datori: piegādāti 2007. gada beigās. Intel divkodolu procesors, Intel grafikas adapteris u.c. standarta lietas. Nekas ekskluzīvs, tādēļ Ubuntu iet kā reklāmas rullīti – padsmit minūtes, un viss strādā. Uzstādīts Ubuntu 10.04 latviešu valodā. Papildus noklusētajām lietām sainstalēts Tuxpaint, MyPaint, Inkscape, The Gimp, LibreOffice, Chromium. Svarīgākajām lietotnēm pielikti trešo pušu repozitoriji, lai viss būt labākais, jaunākais. Kabineta pārvaldīšanai ir Italc. Ar šo demonstrēšanai gan ir tā kā ir, mēdz iesprūst, bet paskatīties, ka kāds stundas vidū nekūko internetā vai nemočī tetri, gan ir pašā labumā. Datoru sačubināšana, proti, lietotņu un jauninājumu sainstalēšana ar sshpt palīdzību.

Serveris: Aparatūra diezgan līdzīga skolēnu datoram. Operētājssistēma Ubuntu 10.04 Server, lietotāju autorizāciju un failu koplietošanu nodrošina NIS un NFS. (Paldies Rūdolfam Mazuram par viņa publiskoto bakalaura kvalifikācijas darbu!). Pie skolēnu mapēm tieku klāt ērti un smuki caur failu pārlūku. Tad vēl pārējais APP zelta fonds – Apache tīmekļa serveris gan Moodle e-macību videi, gan skolēnu darbu publicēšanai, SQUID filtrs. Servera pārvaldīšanai komandrinda un Webmin. Ar NIS un NFS ir ļoti vienkārši nodrošināt to, ko grib redzēt katrs kārtīgs datorklases samnieks – katram ir savs lietotājvārds, no darba vietas neatkarīga mājas mape, bet ir viens sliktums – šīs fīčas nestrādā ar Windows tīklu. Nav tā, ka baigi raudātu par šo trūkumu, bet smuki būtu, ja būtu. Te vasaras darbi līdzīgi komfortabli sainstalēt Samba un LDAP.

(Saites uz lietotnēm dotas ilustratīvos nolūkos, viss, izņemot Webmin, ir uzstādāms ar Ubuntu programmatūras centra palīdzību vai apt-get install)

Informātikas mācīšana

Pamatskola

• Zīmēšana. Ar šo taustījos, meklējo to īsto un vienīgo – paspēju gan Xara, gan Pinta (Windows Paint.NET klons), gan The Gimp, sainstalēts arī TuxPaint un My Paint, tos bērni paši atkoda. Visticamāk, ka nākamgadam arī pamatskolā noapaļošos uz Inkscape un The Gimp vai Pinta. Pinta šogad bija straujā attīstības stadijā, kas visādu kaitinošu kļūmju veidā bija caurcaurēm jūtams, tagad ir versija ar stabilu numuru 1.0, bet neesmu pētījis.
• “Words, Excelis un Powerpoints”. Protams, Libreoffice. Ar Writer un Calc viss ekselenti, Impress gan ir stūraināks par Powerpoint’u. Izdarīt visu var, bet.. es pat nezinu, kā raksturot. Nu, acīmredzami, tā nav bijusi Openoffice projekta prioritāte. Lai neiesūnotu vienā vidē un padarītu ko interesantāku, tad drusku ir apskatīta arī dokumentu veidošana un koplietošana iekš Google Documents (mūsu skola lieto Google Apps, tālab visiem skolēniem ir savs google/r6vsk.lv lietotājvārds). Cliparta trūkumu kompensē Openclipart projekts.
• Operētājsistēmas lietošana, pārvaldība. Nav forši, ja Start poga nav savā vietā un My Documents arī nav, kur bijis. Un ka flešu citādi jānoņem. Un ka te viss ir tajā nesaprotamajā latviešu valodā. Ā, bet fona bildi var nomainīt te, tad šeit krāsas… un te arī uzlikt tādus ļumīgus lodziņus. Viss atkal labi.:)
• Ar teorijas tēmu lēveni, protams, vienalga kādā vidē tikt galā.

Vidusskola

• Biroja lietotnes. LibreOffice un mazliet Google Documents. Ar tekstu un izklājlapām viss labi, vienīgi Writer pasta sapludināšana (Mail Merge) tāda gīkaina un Calc ir jutīgs pret neriktīgi uzrakstītu, piem., IF formulu – viena ne tāda pieturzīme, un pļurkt. Par Impress jau teicu – viss labi, bet gribētos spožāk. Lielākas ziepes ar datubāzēm, LibreOffice Base formāli dara visu, kas skolas grāmatā rakstīts, bet nu lien ārā ļoti daudz visādu mazu gļuku, sevišķi kad nonākam pie formām un pārskatiem – pazūdošas rīkjoslas, skaitļu/datumu formāti u.t.t. Pamēģiniet! :) Esmu drusku apņēmies drusku apgūt ko nopietnāku no datubāzu lietām un likt priekšā skolēniem.
• Grafika. Inkscape un The Gimp. Nav problēmu, abi divi uz Linux ir ātraki kā uz Windows, tātad darbs ražīgāks. Reizēm kāds iepukstas par Photoshop vai Illustrator/Corel, bet nu bagāts kā grib.
• HTML, CSS. Ja lietotu vizuālos redaktorus, būtu ķēpīgi atrast ekselenci, bet kodu rakstīt var arī māla plāksnītēs.. mēs lietojam Geany + paspiežam gatavu kodu no W3schools un citurienes.

Galvenie ieguvumi

• Skolēni ir informēti, ko nozīmē brīvs un brīvība, arī izmantojot datoru.
• Skolēni vismaz reizi nedēļā ir izrauti no vairumam ierastās datorvides un paplašina redzesloku.
• Skolēni iepazīst APP, daļa ir mājās sainstalējusi šo un to no APP. Ieguvēji ir arī tie, kas neko nav sainstalējuši, bet mājās esošajā Microsoft ofisā cenšas atrast to pašu, ko skolā Libreofisā.
• Iespējams uzstādīt jaunākās lietotņu versijas un citas lietotnes, nedomājot par to licenču iegādes izmaksām un ne ar vienu nesaskaņojot. Ja nepatīk vai neder, metam laukā.
• Es sāku aizmirst, ko nozīmē vīrusi, nenovēršams restarts pēc 15 minūtēm, sērijas numurs un vēl kaut kādas jocīgās lietiņas.

Galvenie trūkumi

• Cilvēka negribēšana mainīt savus paradumus. Mācot citā programmatūras vidē, skolotājam jābūt dažādai un spēcīgai argumentācijai par to, kāpēc tad mēs šitā, nevis tā kā mums lielākajai daļai mājās.
• LibreOffice Base
• NIS lietotāju info pārnešana uz darbstacijām ir neelastīga (bērneļiem gadās aizmirst paroles)
• Ja kaut kas samisējas ar tīklu, tad koplietotās mājas mapes nav pieejamas un darbs apstājas.
• Konkrētās konfigurācijas nesavietojamība ar Windows datoru tīklu
• Bija nedaudz jāpārveido daļa mācību materiālu, kuri bija tapuši tikai Windows vai Microsoft Office videi

Aicinājums kolēģiem

Izmēģiniet!

Pirmkārt, labs veids kā pašiem izkustēties no šķietami komfortablās Windows vides un pameklēt citus risinājumus, otrkārt to pašu dodam skolēniem, treškārt, ja būsim daudz un aktīvi, varbūt pēc 10 gadiem, kad pašvaldības iepirks nākamos jaunos datorus, mums būs dota izvēle: 20 datori ar maksas programmām vai 30 ar bezmaksas. Tīri tehniski vajadzīgi nepilni 10GB diska vietas skolēnu darbstacijām, kādi 50..60GB diska vieta serverim ar mājas mapēm (tas ir maniem apm. 400 skolēniem). Ja negribās, nav iespēju papildus ko instalēt vai vienkārši negribās raustīt esošu Windows serveri, atsevišķa datora, kam šo uzdevumu dot nav, par serveri var kļūt skolotāja dators – minētos NIS, NFS un Apache serverus, Moodle un citus labumus var uzstādīt arī uz Ubuntu darbstacijas grafiskajā vidē.

Lasīju e-pastus, ka rudenī sāksies kursi informātikas skolotājiem, kur daudz figurēja vārds “platformneatkarīgi”. Ledus būs sakustējies! :)

Kas ir LibreOffice?

LibreOffice ir brīvs un atvērts biroja programmatūras rīks. To radījusi organizācija The Document Foundation, kura izveidota 2010. gada rudenī, apvienojoties virknei darbinieku, kas līdz šim strādājuši OpenOffice.org projektā, kā arī iesaistoties jauniem interesentiem. Apvienības radīšanas mērķis veidot neatkarīgu komandu tālākai OpenOffice.org virzībai. Acīmredzmi, bijušajiem darbiniekiem radušās domstarpības ar OpenOffice attīstītāju Oracle. Apvienības izveidošana pievērsusi pozitīvu brīvās programmatūras autoru un entuziastu uzmanību – tam atbalstu izteicis Ubuntu attīstītājs Canonical, Fedora un Redhat Linux izstrādātājs Red Hat, brīvās darbvirsmas Gnome komanda, Google, organizācija Novell, virkne citu brīvās programmatūras kopienu.

Ko var darīt ar LibreOffice?

Esošajiem OpenOffice.org lietotājiem atbilde ir īsa – to pašu un tādā pat vidē, tikai atsevišķas lietas jau ir labākas un ērtākas (piemēram, titullapas redaktors, prezentācijas skats vai SVG rediģēšana). Microsoft Office lietotāji! Ar LibreOffice var paveikt vairāk vai mazāk to pašu, ko ar jau ierastajām programmām – sagatavot un noformēt tesktu, veikt aprēķinus un sagatavot diagrammas, sagtavot un demonstrēt prezentācijas slaidus, veidot nelielas datu bāzes kā arī zīmēt vienkāršus vektorgrafikas attēlus.

Daži iemesli, kāpēc izmantot LibreOffice?

• Tas ir brīvs rīks. To var lietot par brīvu. Un nav atšķirības, kur to lietot – noteikumi vienādi gan vienam datoram mājās, gan tūkstošiem datoru uzņēmumā.
• Atšķirībā no pazīstamiem komercprogrammatūras produktiem, LibreOffice var brīvi izplatīt draugiem, paziņām, kaimiņiem. To var brīvi modificēt un pielāgot savām vajadzībām.
• Tas saglabā dokumentus, lietojot atvērtu standartu ODF. Šo atvērto standartu par vienu no oficiālajiem noteicis arī Latvijas Republikas Ministru kabinets. Dokumentu veidotājs un lietotājs vairs nav atkarīgi no konkrētās programmatūras.
• Pateicoties brīvajai licencei, LibreOffice izmantošana var radīt naudas līdzekļu ietaupījumu, gan personīgajam, gan savas organizācijas, pašvaldības un valsts. Klikšķinot uz šīs saites varēsiet iepazīties ar Igaunijas vides ministrijas pieredzi līdzekļu taupīšanā. Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa atzinumu, ka obligātās izglītības programmu var realizēt atvērtajām programmām, arī skolu uzturētājām – pašvaldībām tas var būt liels atspaids uz licenču nomas vai iegādes rēķina. Un bērni netiktu radināti pie vienas konkrētas maksas programmas.
• LibreOffice pietiekami labi spēj atvērt citu formātu dokumentus, rēķintabulas un prezentācijas.
• LibreOffice var lietot latviešu valodā. Var lietot latgaliešu valodā (vai dialektā?). Krievu, angļu, vācu un citās valodās. Tas neko papildus nemaksā.
• LibreOffice ir vienlīdz labi lietojams gan uz Windows, gan Apple, gan Linux.

Pēdejās piezīmes

Klikšķinot uz šīs saites, atvērsies LibreOffice lejupielāžu lapu. Pārliecinies, ka izvēlēta pareizā operētājsistēma un valoda, lejuplādē un uzstādi programmu.

Ja datorā jau ir Microsoft Office, tas tur var palikt un kamēr pieradīsi pie LibreOffice, varēsi lietot abas programmas pamīšus. Ja datorā ir jau OpenOffice.org, to gan labāk pirms noņemt.

Veiksmi, izmantojot brīvo un atvērto biroja programmatūru!

Jaunieši, vecāki un spēlīšu izstrādātaji! Kā lai vidusmēra bērns/pusaudzis/jaunietis kam šī visa bagāža ik dienas jāizlaiž caur savām pelēkajām šūniņām atrod kādas smadzeņu paliekas arī mācībām? KĀ???

Esmu laimīgais klases audzinātājs un informātiķis pamatskolai. To ņemtni ar sociālajiem tīkliem redzu diendienā. Vēl zvans uz stundu nav beidzis skanēt un dibens nav pie krēsla pielikts, kad draugiem ir vaļā. Zvans no stundas vēl skan, kad iesāktie darbi tiek kaut kur pamesti un atkal pāris sekundes tur vai šur. Ja nu man statistikā kaut kas, ja nu galerijā. Ja nu Viņa vai Viņš.. Katru dienu.

Protams, pusaudzis ar asu prātu, spēcīgu motivāciju, stingru pašdisciplīnu un prasībām ģimenē paspēs gan “ražu novākt”, gan labi mācīties. Kā pārējiem? Pārējiem kaut kad tās spēlītes apniks, gribēsies ko darīt tālāk, bet pamatu nebūs. Un tad pa laikam kāds kunkstēs, ka izglītības standarti jāatvieglina, raug, bērniņiem grūti. Kaut kādas blakus lietas un intereses, protams, bijušas vienmēr, bet šobrīd akurāt par daudz.

Ko iesākt?

Tad nu pa punktiem, ar nedaudz sadalītām apakšnozarēm
Prasmes

1. Katram skolotājam ir nepieciešāmās zināšanas un prasmes darbā ar informāciju tehnoloģijām.
2. Katrs skolotājs spēj pielietot un pielieto šīs zināšanas un prasmes savā ikdienas darbā.
3. Skolotājam ir jāpārzina tie informācijas resursi, kuri var tikt izmantoti viņa mācību darbā vai kurus var izmantot skolēns.
4. Katram skolēnam, atbilstoši vecumam, ir nepieciešāmās zināšanas un prasmes darbā ar informāciju tehnoloģijām.
5. Katrs skolēns nekavējoties un bez piepūles var pielietot IKT zināšanas un prasmes ikdienas mācību darbā.

Tehnoloģiju pieejamība un atvērtība

1. Katram skolotājam ikdienas darbam ir brīvi pieejami tehnikas resursi – dators savā kabinetā, skolotāju istabā un bibliotēkā, interneta pieslēgums, ērti sasniedzamas drukas iekārtas.
2. Katram skolēnam jebkurā brīdī mācību darba veikšanai ir brīvi pieejams dators mācību kabinetā, skolas bibliotēkā vai datorklasē ar interneta pieslēgumu.
3. Skolas telpās katram ir iespējams izmantot bezvadu interneta pieslēgumu.
4. Skolā izmantoto elektronisko dokumentu formāts lielākoties nav piesaistīts kāda konkrēta izstrādātāja programmatūrai.
5. Skolas datoru programmatūras izvēle veikta, balstoties uz nepieciešamo funkciju auditu un izmaksu izvērtējumu. Nav pieļaujama nepamatota maksas programmatūras iegāde.

Informācijas resursu pieejamība

1. Katram skolotājam iespējams un nepieciešams publicēt sevis izstrādātos vai izmantotos mācību materiālus e-apmācības vidē.
2. Katram skolēnam jebkurā laikā ir iespēja piekļūt tiem mācību materiāliem, kas attiecas uz viņu.
3. Katram skolēnam ir iespēja pašam uzzināt, kādi mācību uzdevumi ir vai nav izpildīti un kādi ir to nodošanas termiņi.
4. Katram skolotājam ir pieeja sava priekšmeta un skolēnam savām atzīmēm e-žurnālā.
5. Skolēnu vecākiem jebkurā brīdī ir brīva pieeja informācijai par savu bērnu sekmēm un kavējumiem.
6. Katram skolēnam, skolotājam un skolēnu vecākiem ir brīva piekļuve gan skolas, gan vadošu Latvijas bibliotēku katalogiem.

Saziņa

1. Cik tas nav pretrunā ar likumiem un citiem saistošajiem noteikumiem, skolā ir atteikusies no papīra dokumentācijas gan iekšējai, gan ārējai lietošanai.
2. Skolas lietvedība tipveida dokumentu sagatavošanai sekmīgi lieto iepriekš sagatavotas veidnes. Tas paātrina ikdienas darbu.
3. Lai radītu vienotu e-vides tēlu, skolotāji un skolēni izmanto vienāda formāta elektroniskā pasta adreses.
4. Esošais tehnoloģiju nodrošinājums ir pieteikams, lai nepieciešamības gadījumā apmācības varētu notikt arī e-konferences formātā.

Kā to izdarīt?
Strādājot. Tehnoloģiju resursus var nopirkt un tas tiks darīts gan par pašu naudu, gan pilsēta un Eiropa palīdzēs. Tuvāko pāris gadu laikā datori un internets būs visos mūsu skolas kabinetos. Grūtākais būs cilvēciskais faktors un cīņa ar (pret) papīriem.
Pēc testēšanas šī gada pavasarī un darbiem vasarā, vīzijai vajadzētu materializēties sākot ar 2010./11. mācību gada 1. semestri. Un 2013. gada 1. septembrim jābūt tam brīdim, kad visi punkti ir izpildīti.

Komentāros gaidu piezīmes no skolēniem, kolēģiem un nozares pārzinātājiem par to 1) vai to vajag 2) cik lielā mērā to vajag 3) vai te ir viss, kas Tev ir svarīgs.

babulis kasē (ar interesi): kas tas tāds?
es: nu ir tāds, skolēniem, studentiem ISIC, skolotājiem ITIC.
babulis kasē: oho! Nezināju.
ieeju otrā telpā
es: labvakar. Te mans e-talons, pienākas atlaide skolotājiem, vēl nekad nav izmantota, gribu aktivizēt.
otrs babulis: mhmmm (uzliek talonu)
otrs babulis: Te nav nekā.
es: Zinu. Skola spetembrī pieteica, visi dati pie jums.
otra babulis: Nē, mums nav.
es (kreņķīgs): Ir jābūt!
Kādu brīdi velk uz kašķi, bet tad uznāk babulis no kases.
Babulis no kases: Bet viņam ir Apliecība
otrs babulis: wtf, kāda apliecība?
es: ITIC, ir tāda, skolotāji var dabūt, izmantot visur pasaulē
babulis no kases: jā, redzi kādas mēs nemodernas
otrs babulis (kritiski pēta ITIC): nu labi, 6. vidusskola, strādājāt. Bet kur tur rakstīts, ka skolotājs.
es (pārsteigts): te
otrs babulis: Nesaprotu. Tu (prasa babulim no kases) saproti?
babulis no kases: nē
babulis no kases: bet es varu piezvanīt, paprasīt, iedodiet kartiņu, man vajadzēs izlasīt
babulis no kases paņem manu karti, pazūd blakus telpā
Pēc mirkļa no blakus telpas: T – E – A – C…
:)))
Valdījos ļoti un atlaidi dabūju. Paldies babuļiem :)

Še nu lieku priekšā to, ko esmu pabeidzis šobrīd: http://kalviskincis.lv/informatika/esf/

E-materiāli ir veidoti ar Articulate Studio. Programma ir maksas, bet, salīdzinot ar visiem bezmaksas vai lētākiem rīkiem, tas, ko ar viņu var dabūt laukā, ir tā vērts. Protams, publicētajam darbam nav vajadzīgs nekāda sevišķa programmatūra – tīmekļa pārlūks un flash pleijeris.

Ja noder, priecāšos. Ja vajag izejas failus, meklējiet draugos vai tviterī, nosūtīšu.

Bet
Ir darbs. Ir daudz darba. Ar katru nedēļu vairāk ieceres atpaliek no realitātes. Sajūta, ka kādam esi vajadzīgs, ir pārāk nomācoša, vai arī pašam prātā kaut ko jāparinstalē. Atceros mūzikas laikus, kad pēc stundām uzreiz braucu uz mājām, un neviens starpbrīdī negribēja ātri parunāt par Jurjānu, Geršvinu vai Bernsteinu. :) Tam “pateicoties” pazudusi liela daļa ārpasaules, jo, kad ap septiņiem vakarā diena iet uz beigām, ar sevi runāt baidos arī pats.

2010
Būs jāiesāk ar šitā gada galu savilkšanu, citadi pašam gals klāt. Bet ne vēlāk kā līdz Tīģera atnākšanai ķīniešu gaumē. Un pēc tam jāsadala prioritātes. Citādi neiet uz priekšu skaistas lietas.

Tīģeris
Mana bērnības mīļākā rotaļlieta bija tīģeris, ko ņēmu līdzi it visur – gultā, uz veikalu, bērnudārzu, pastu, frizētavu. Es viņu zīmēju un rakstīju par viņu grāmatas. Radi sūtīja apsveikuma kartiņas ar tīģeri. Kartiņu veidi uz visu LPSR teritoriju bij’ kādi divi, trīs. Vinniju Pūka Tīģeris ilgu laiku nepameta literāro varoņu TOP’u virsotnes, atstājot aiz sevis Karlsonu, Lennebergas Emīlu vai Pepiju. Tā lūk! Cerība, ka nākamais gads būs ok, ir. Kur ir mans Tīģeris?
Laimīgu Jauno gadu!

Paliks tīra telpa,
kur Dievam ienākt
un svētīt Latviju,
kuru tu esi uzcēlis
(ja esi uzcēlis)
sevī.
(Jānis Baltvilks)