Līdz ar pēdējo dvojačņiku pazušanu no skolas, varam nopūsties – mācību gads cauri. Man, mācot informātiku Rīgas 6. vidusskolā, šis bija īpašs gads. Ar to gan nedomāju RPIVA’ā dabūto bakalaura diplomu, kas jūtami nobremzēja manas vēlmes un spējas komunicēt un rakstīt šeit. Gadu par īpašu padarīja vides maiņa manā datorklasē – šajā mācību gadā visas klases, ko mācu, un tas ir no 5. līdz 12., informātiku apguva, izmantojot brīvo atvērtā pirmkoda programmatūru (tālāk tekstā APP). Mēģināšu pastāstīt, kā veicies.
Pirmsākumi
Pats pirmo reizi Linux aptaustīju ap 2002. gadu, kad ar pārtraukumiem dažus distributīvus (Mandrake, Redhat, Slackware) lietoju ikdienā nepilnus divus gadus. Tad piemetās kaut kāda ķeza, ar ko tolaik pratu tikt galā vien caur Windows, un tā tas arī palika. 2005./2006. māc. gadā sāku mācīt informātiku uz vecaiem IBM ar Win95, kaut kad 2007. gada beigās ienācās jauni un arī šodienai itin pieņemami datori ar WinXP. Līdz šim brīdim biju godīgs Microsoft informātikas skolotājs.:) Bet patīk visu laiku ko pamainīt, tāpēc pamazām sāku līdzās Microsoft Office piedāvāt OpenOffice, 11. klasē arī The Gimp. Tam sekoja vajadzība uzpasēt, kas notiek datorklases internetā, kur uzstutēju kādu no Ubuntu 8. Tā bija pirmā gadsimta sākuma mīlestības atgriešanās.:) Tad publiskai lietošanai skolas bibliotēkā iegādājām 4 datorus, bet licencēm tērēties iespēju nebija, aizgāja “pa dārgo” tā brīža Xubuntu versija, varētu kāda 9. Un ja jau ir bibliotēkā, tad vajag arī man datorklasē. Saliku kā dual boot sistēmas un iepriekšējā macību gadā daļu otrā semestra 6. un 10. klasēs “aprobēju” iekš Ubuntu.
Kā būtisks atbalsts un tālāks iedvesmotājs nāca ziņa, ka Latvijas Universitātes Linux centrs rīko apmācības APP lietošanā un ieviešanā skolās. Imanta Gorbāna un Leo Trukšāna vadībā tika gan likti punkti uz “i”, gan nostiprināta pārliecība, ka iesāktais ir visnotaļ OK.
Datorklases aparatūra, programmatūra
Skolēnu datori: piegādāti 2007. gada beigās. Intel divkodolu procesors, Intel grafikas adapteris u.c. standarta lietas. Nekas ekskluzīvs, tādēļ Ubuntu iet kā reklāmas rullīti – padsmit minūtes, un viss strādā. Uzstādīts Ubuntu 10.04 latviešu valodā. Papildus noklusētajām lietām sainstalēts Tuxpaint, MyPaint, Inkscape, The Gimp, LibreOffice, Chromium. Svarīgākajām lietotnēm pielikti trešo pušu repozitoriji, lai viss būt labākais, jaunākais. Kabineta pārvaldīšanai ir Italc. Ar šo demonstrēšanai gan ir tā kā ir, mēdz iesprūst, bet paskatīties, ka kāds stundas vidū nekūko internetā vai nemočī tetri, gan ir pašā labumā. Datoru sačubināšana, proti, lietotņu un jauninājumu sainstalēšana ar sshpt palīdzību.
Serveris: Aparatūra diezgan līdzīga skolēnu datoram. Operētājssistēma Ubuntu 10.04 Server, lietotāju autorizāciju un failu koplietošanu nodrošina NIS un NFS. (Paldies Rūdolfam Mazuram par viņa publiskoto bakalaura kvalifikācijas darbu!). Pie skolēnu mapēm tieku klāt ērti un smuki caur failu pārlūku. Tad vēl pārējais APP zelta fonds – Apache tīmekļa serveris gan Moodle e-macību videi, gan skolēnu darbu publicēšanai, SQUID filtrs. Servera pārvaldīšanai komandrinda un Webmin. Ar NIS un NFS ir ļoti vienkārši nodrošināt to, ko grib redzēt katrs kārtīgs datorklases samnieks – katram ir savs lietotājvārds, no darba vietas neatkarīga mājas mape, bet ir viens sliktums – šīs fīčas nestrādā ar Windows tīklu. Nav tā, ka baigi raudātu par šo trūkumu, bet smuki būtu, ja būtu. Te vasaras darbi līdzīgi komfortabli sainstalēt Samba un LDAP.
(Saites uz lietotnēm dotas ilustratīvos nolūkos, viss, izņemot Webmin, ir uzstādāms ar Ubuntu programmatūras centra palīdzību vai apt-get install)
Informātikas mācīšana
Pamatskola
- Zīmēšana. Ar šo taustījos, meklējo to īsto un vienīgo – paspēju gan Xara, gan Pinta (Windows Paint.NET klons), gan The Gimp, sainstalēts arī TuxPaint un My Paint, tos bērni paši atkoda. Visticamāk, ka nākamgadam arī pamatskolā noapaļošos uz Inkscape un The Gimp vai Pinta. Pinta šogad bija straujā attīstības stadijā, kas visādu kaitinošu kļūmju veidā bija caurcaurēm jūtams, tagad ir versija ar stabilu numuru 1.0, bet neesmu pētījis.
- “Words, Excelis un Powerpoints”. Protams, Libreoffice. Ar Writer un Calc viss ekselenti, Impress gan ir stūraināks par Powerpoint’u. Izdarīt visu var, bet.. es pat nezinu, kā raksturot. Nu, acīmredzami, tā nav bijusi Openoffice projekta prioritāte. Lai neiesūnotu vienā vidē un padarītu ko interesantāku, tad drusku ir apskatīta arī dokumentu veidošana un koplietošana iekš Google Documents (mūsu skola lieto Google Apps, tālab visiem skolēniem ir savs google/r6vsk.lv lietotājvārds). Cliparta trūkumu kompensē Openclipart projekts.
- Operētājsistēmas lietošana, pārvaldība. Nav forši, ja Start poga nav savā vietā un My Documents arī nav, kur bijis. Un ka flešu citādi jānoņem. Un ka te viss ir tajā nesaprotamajā latviešu valodā. Ā, bet fona bildi var nomainīt te, tad šeit krāsas… un te arī uzlikt tādus ļumīgus lodziņus. Viss atkal labi.:)
- Ar teorijas tēmu lēveni, protams, vienalga kādā vidē tikt galā.
Vidusskola
- Biroja lietotnes. LibreOffice un mazliet Google Documents. Ar tekstu un izklājlapām viss labi, vienīgi Writer pasta sapludināšana (Mail Merge) tāda gīkaina un Calc ir jutīgs pret neriktīgi uzrakstītu, piem., IF formulu – viena ne tāda pieturzīme, un pļurkt. Par Impress jau teicu – viss labi, bet gribētos spožāk. Lielākas ziepes ar datubāzēm, LibreOffice Base formāli dara visu, kas skolas grāmatā rakstīts, bet nu lien ārā ļoti daudz visādu mazu gļuku, sevišķi kad nonākam pie formām un pārskatiem – pazūdošas rīkjoslas, skaitļu/datumu formāti u.t.t. Pamēģiniet! :) Esmu drusku apņēmies drusku apgūt ko nopietnāku no datubāzu lietām un likt priekšā skolēniem.
- Grafika. Inkscape un The Gimp. Nav problēmu, abi divi uz Linux ir ātraki kā uz Windows, tātad darbs ražīgāks. Reizēm kāds iepukstas par Photoshop vai Illustrator/Corel, bet nu bagāts kā grib.
- HTML, CSS. Ja lietotu vizuālos redaktorus, būtu ķēpīgi atrast ekselenci, bet kodu rakstīt var arī māla plāksnītēs.. mēs lietojam Geany + paspiežam gatavu kodu no W3schools un citurienes.
Galvenie ieguvumi
- Skolēni ir informēti, ko nozīmē brīvs un brīvība, arī izmantojot datoru.
- Skolēni vismaz reizi nedēļā ir izrauti no vairumam ierastās datorvides un paplašina redzesloku.
- Skolēni iepazīst APP, daļa ir mājās sainstalējusi šo un to no APP. Ieguvēji ir arī tie, kas neko nav sainstalējuši, bet mājās esošajā Microsoft ofisā cenšas atrast to pašu, ko skolā Libreofisā.
- Iespējams uzstādīt jaunākās lietotņu versijas un citas lietotnes, nedomājot par to licenču iegādes izmaksām un ne ar vienu nesaskaņojot. Ja nepatīk vai neder, metam laukā.
- Es sāku aizmirst, ko nozīmē vīrusi, nenovēršams restarts pēc 15 minūtēm, sērijas numurs un vēl kaut kādas jocīgās lietiņas.
Galvenie trūkumi
- Cilvēka negribēšana mainīt savus paradumus. Mācot citā programmatūras vidē, skolotājam jābūt dažādai un spēcīgai argumentācijai par to, kāpēc tad mēs šitā, nevis tā kā mums lielākajai daļai mājās.
- LibreOffice Base
- NIS lietotāju info pārnešana uz darbstacijām ir neelastīga (bērneļiem gadās aizmirst paroles)
- Ja kaut kas samisējas ar tīklu, tad koplietotās mājas mapes nav pieejamas un darbs apstājas.
- Konkrētās konfigurācijas nesavietojamība ar Windows datoru tīklu
- Bija nedaudz jāpārveido daļa mācību materiālu, kuri bija tapuši tikai Windows vai Microsoft Office videi
Aicinājums kolēģiem
Izmēģiniet!
Pirmkārt, labs veids kā pašiem izkustēties no šķietami komfortablās Windows vides un pameklēt citus risinājumus, otrkārt to pašu dodam skolēniem, treškārt, ja būsim daudz un aktīvi, varbūt pēc 10 gadiem, kad pašvaldības iepirks nākamos jaunos datorus, mums būs dota izvēle: 20 datori ar maksas programmām vai 30 ar bezmaksas. Tīri tehniski vajadzīgi nepilni 10GB diska vietas skolēnu darbstacijām, kādi 50..60GB diska vieta serverim ar mājas mapēm (tas ir maniem apm. 400 skolēniem). Ja negribās, nav iespēju papildus ko instalēt vai vienkārši negribās raustīt esošu Windows serveri, atsevišķa datora, kam šo uzdevumu dot nav, par serveri var kļūt skolotāja dators – minētos NIS, NFS un Apache serverus, Moodle un citus labumus var uzstādīt arī uz Ubuntu darbstacijas grafiskajā vidē.
Lasīju e-pastus, ka rudenī sāksies kursi informātikas skolotājiem, kur daudz figurēja vārds “platformneatkarīgi”. Ledus būs sakustējies! :)
Mans vārds ir Kalvis Kincis, man ir 31 gads. Es strādāju Rīgas 6. vidusskolā, kur mācu informātiku un uzturu pie kārtības datorus. Spēlēju trombonu pūtēju orķestrī Auseklītis. Patīk mans darbs, braukt ar divriteni, mūzika, fotografēšana un knibināšanās ar visādiem niekiem.
14 komentāri
nu malacis!
man tagad ir dualboot. bērneļiem gan labāk patīk linux, jo tur logi ļum, kubs rotē un galvenais, ka iet visas spēlītes facebook’ā. tagad būs jāradina arī strādāt, jo adaptējušies jau ir.
RTK datorklasēs ir pirmie un otrie pentumi ar 18-35mb ram, uz tiem uzlikts vecais alfa slitaz, cilvēki necieš Linuxu. Vienīgais kas tur labi iet ir digsim, ko ari pārsvarā vien;igo izmanto. Skolotājs Zagorskis ir foršs Linux fans, daudz var iemācit, taču tehniku viņam dod norakstīto jau kopš šī gadsimta sākuma. Vidzemes augstskolā gan ir laba tehnika un māca atvērto pirmkodu un cilvēku attieksme ir ļoti pozitīva.
Še interesants raksts http://www.xlab.lv/2009/07/16/gnulinux-latvijas-macibu-iestades/
nav gluži svaigs, bet varbūt noder – materiāli arī par linux http://www.jrpic.lv/?ID=1650
Prieks, ka Latvijā kas tāds notiek. Es sev arī gribētu tādu skolotāju, kas “neiesūno”, bet laikam esmu par vecu skolai :)
Lai veicas!
Kā ar valsts pārbaudes darbiem? Arī visu dariet uz linukša? Kādi panākumi, vai ir kādas problēmas?
(Pieļauju, ka ar “teorētisko testu” viss ir ok, bet kā ar praktisko daļu?)
Valsts pārbaudes darbi informātikā pāris gadus vairs nav obligāti. 12. klasē var izvēlēties likt eksāmenu. Šogad man puikas kārtoja, tiesa uz Microsoft Office, jo ar to bija 10. klasē sākuši. Bet – labā ziņa ir tā, ka uzdevumus Valsts Izglītības satura centrs šogad sagatavojis gan MS Office, gan Opendocument versijās.
Diemžēl bakalaura darbu vēl neesmu uzrakstījis. Tas būs kvalifikācijas darbs.
Tas italc, cik bieži viņš nokaras? Kad es savulaik mēģināju, tas notika kaitinoši bieži (vairākas reizes stundā).
Par mācību materiāliem, šogad LU pedagogu kvalifikācijas celšanas projektā tie tika aktualizēti. Tiesa, nezinu, kad tie būs pieejami publiski.
Izlabots! :)
Italc karas gandrīz katru reizi, kad mēģina demonstrēt vai pieslēgties kontrolēšanas režīmā. Kamēr tikai skatās uz visiem vai vienu, tikmēr viss kārtībā.
Vajadzētu pabakstīt izstrādātāju, lai to italc salabo, bet man nekad nav izdevies viņu (italc) nograut kontrolētā vidē. Vai ir zināmas situācijas, kad italc atmet pekas? Pats neesmu skatījies jaunākām ubuntu versijām.
Kā var visa skola izmantot Google Apps? Edu tacu LV nav par velti izgl.iestādēm, bet bezmaksas versijā 50 adrešu ierobežojums. Nemaksājat taču 50$ par katru adresi gadā?
Rūdolf, jā, ir konkrētas situācijas. Varam sazināties elastīgākā veidā, nekā te komentējoties?
Kristap, nu man ir izdevies bez kādiem aplinkus ceļiem dabūt Google Apps Edu manai skolai, kurai ir normāls .lv domēns utt. nekādas žuļicības. Nemaksājam ne nieka, adreses vairāki simti.
Nezinu kā ar to linux var strādāt pēdējais sūds.
Lietotaju parvaldishanai – jus varat pameginat uzinstalet resara.org, lai aizvietot NIS datorklasee – kursh ir Domain Controller ar aktivo direktoriju, te ir kopija no apraksta:
Open Source
File Sharing
Manage Users & Groups
Auto Drive Mapping
DHCP/DNS Management
Samba 4 Domain Controller
Ir instalacijas pakete prieksh ubuntu.
Apsveicu!
Man ir prieks ka ne tikai es bet ir vēl arī daudzi citi kas neatbalsta MS un skola māca bezmaksas programmatūru. Es to praktizēju jau 3 gadus. Pirmajos gados bija drusku problēmas ar valsts pārbaudes darbiem, bettās visas ir risināmas.
Piekrītu Kalvim ka base besi arā, bet pārējais notiek normāli.