2009. gada skaitīšana

Labās lietas
Ir darbs. Ir daudz darba. Algu arī maksā.
Ir forša audzināmā klase. Sirds dziļumos joprojām vairāk jūtos kā skolas puika, nevis īgnais učuks. Tas palīdz. Tas arī traucē.
Biju Andreja Upīša muzejā :)
Kopš kaut kāda jūnija esmu gandrīz pilnvērtīgs informātikas skolotājs. Joprojām varu dižoties ar kvalifikācijas darbu :) http://klase.serveris.lv/sound2/
Uztaisīju un pieskatu skolas mājaslapu. Ar visiem tviteriem, flikeriem un feisbukiem.
Linux skolā. Ir interesanti, un IZM arī saka, ka tā ir labi. Pāris gadus nebija vajadzība kūkot pie kompja, lasot grāmatas un mēģinot.
Velosipēds.
Viss baigi labi ;)
Idejas, kā būt vēl labāk.

Bet
Ir darbs. Ir daudz darba. Ar katru nedēļu vairāk ieceres atpaliek no realitātes. Sajūta, ka kādam esi vajadzīgs, ir pārāk nomācoša, vai arī pašam prātā kaut ko jāparinstalē. Atceros mūzikas laikus, kad pēc stundām uzreiz braucu uz mājām, un neviens starpbrīdī negribēja ātri parunāt par Jurjānu, Geršvinu vai Bernsteinu. :) Tam “pateicoties” pazudusi liela daļa ārpasaules, jo, kad ap septiņiem vakarā diena iet uz beigām, ar sevi runāt baidos arī pats.

2010
Būs jāiesāk ar šitā gada galu savilkšanu, citadi pašam gals klāt. Bet ne vēlāk kā līdz Tīģera atnākšanai ķīniešu gaumē. Un pēc tam jāsadala prioritātes. Citādi neiet uz priekšu skaistas lietas.

Tīģeris
Mana bērnības mīļākā rotaļlieta bija tīģeris, ko ņēmu līdzi it visur – gultā, uz veikalu, bērnudārzu, pastu, frizētavu. Es viņu zīmēju un rakstīju par viņu grāmatas. Radi sūtīja apsveikuma kartiņas ar tīģeri. Kartiņu veidi uz visu LPSR teritoriju bij’ kādi divi, trīs. Vinniju Pūka Tīģeris ilgu laiku nepameta literāro varoņu TOP’u virsotnes, atstājot aiz sevis Karlsonu, Lennebergas Emīlu vai Pepiju. Tā lūk! Cerība, ka nākamais gads būs ok, ir. Kur ir mans Tīģeris?
Laimīgu Jauno gadu!