Ieskats grāmatā “Adventures in Minecraft”

111894691XPēdējās divas stundas sēžu un nemierīgi dīdos, jo grāmatu izdevējs John Wiley & Sons, Inc. vai vienkārši Wiley nupat ir izdevis grāmatu “Adventures in Minecraft”. Šī grāmata nav vēl viens Minecraft spēles ceļvedis – te runa ir par savas Minecraft pasaules pielāgošanu programmējot Python’ā. Citējot vienu no grāmatas autoriem Martin O’Hanlon, kāpēc būvēt, ja var uzkodēt?

Spēles vides saslēgšana ar programmēšanu neliek mieru jau vairāk kā gadu. Pirmie mēģinājumi pat ar lieliskām konsultācijām beidzās ar manu padošanos pārāk specifisku tehnisku prasību priekšā – uzbūvēt programmējamu vidi pašam no nulles bija par sarežģītu. Biju teorētiski izpētījis, ka vajadzētu palaist Raspberry Pi un izmantot tur esošo Minecraft versiju, bet praktiski to gribējās palaist “parastā” datora vidē. Tad šajā rudenī Raspberry Pi twitter kontā pamanīju atsauci uz drīzumā gaidāmo grāmatu “Adventures in Minecraft”, kuras anotācijā cerīgi bija pieminēts ne vien Raspberry, bet arī PC/Mac. Nu grāmata ir klāt.

Nepretendēju uz padziļinātu grāmatas apskatu, bet galvenās vērtības: tajā ir 9 savstarpēji nesaistīti Minecraft spēles vides programmēšanas projekti, kas autoru prāt piemēroti 11 līdz 15 gadu veciem bērniem. Sākot ar “Sveika, pasaule” ziņas padošanu spēles čatā līdz milzu piramīdu, vai māju būvi un vēl saldēdienā projekti ar elektroniku – liekam klāt arī savu Raspberry Pi vai Arduino. Kas katrā nodaļā ir vairāk, var izlasīt izdevniecības mājaslapā, tur pieejami arī visi programmu paraugi. Lasīšanas vērts ir arī autora blogs, tur var noķert vēl dažas interesantas domas. Te paša autora video apskats šai grāmatai:

Grāmata ir nopērkama izdevniecības mājaslapā, bookdepository.com vai amazon.com. Papīra versijā tā maksā ar 18 EUR, ja nebiedē e-grāmatas formāts, tad Amazon Kindle versijā tā ir iegādājama par ~14 USD.

Domāju, ka šī ir interesanta darbošanās grāmata gan bērniem, gan skolotājiem, kuriem ir laiks un apņemšanās stundā iepīt ko neparastu. Pats plānoju šīs grāmatas labumus publiski izmēģināt Hour of Code nedēļas ietvaros, tad arī noteikti padalīšos ar personīgu viedokli.

Google Classroom

“Darbu saglabājiet dokumentu mapē”, “Darbu atsūtiet uz e-pastu”, “Nē, uz desktopa nevar, dokumentos.” Ar tādiem un līdzīgiem teikumiem pavadīta ne viena vien informātikas stunda vai noslēgts praktiskā darba uzdevumu saraksts. Un tad, rimti sēžot pie sava datora, klikšķinos cauri skolēnu dokumentu mapēm un baudu tos uzdevumus. Gan jau vēl daudzi tā dara. Bet ziniet, baigais slinkums klikšķināties var tām bērnu mapītēm. Klik – iekšā, klik – atvērt, klik – aizvērt, klik – iziet no mapes. Klik nākamajā… Pelei poga jau sen nodilusi. Vai vēl taisīt īpašas nodošanas mapes serverī, bet apjaušu, ka es esmu par nekārtīgu, lai tur viss būtu vienmēr savākts. Nē, es nesūdzos, manā Linux datorklasē ir ļoti ērti realizēta piekļūšana skolēnu mapēm kur un kad vajag. Bet tomēr klikšķināt slinkums. :)

Un tad vasaras sākumā pieteicās Google Classroom. Apraksts īss, pirmajā brīdī likās, ka būs Google’i sava moodle vai kas tamlīdzīgs un bez tā varēs iztikt. Augusta vidū pakalpojums kļuva pieejams manai Rīgas 6. vidusskolai. Jāpatausta bija. Jo Google visiem šo nedod, tikai Google Apps for Education lietotājiem. Tā kā tādi esam, gāju izbaudīt privilēģijas un paspēlējos. Ziniet! Nu nekādas mapes vairs. Katram bērnam sava vide, kur viņa uzdevumi visos mācību priekšmetos, katra skolotāja pusē viss smukā sarakstā, nekādi lieki klikšķi, momentā redzams, kurš darbu nodevis, kurš nē. Un viss vienkārši. Un latviešu valodā. Izcili!

No sajūsmas sarīkoju mazu apmācību saviem erudītākajiem kolēģiem un nu šos apmācības materiālus lieku publiskai skatīšanai. Ņemiet par labu! Tik atgādinu vēlreiz – skolai jābūt Google Apps for Education klientam. Tas ir bezmakas pakalpojums, tomēr sagatavoties tam vajag – tas skolas informātiķa un/vai administrācijas ziņā. Tātad, te materiāli:

Ja ir izteikta nepatika pret video, bet labāk uz papīra, lūdzu arī PDF +/- tam pašam, kas video:
Google Classroom skolotājiem

Kolēģi, piesakaties programmēšanas stundai!

Tas, ka par programmēšanu tagad runā visriņķī skolas informātikai gan būs pamanījis katrs. No vienas puses skan atsauces par igauņiem, kas to maziem tīģerēniem māca no 2. klases, un skumji skati atduras pie mūsu pamata un vidējās izglītības standartiem, kur programmēšana parādās vien vidusskolā un arī ne visur un ne obligāti. No otras puses skats gaišāks – ir aktīvi ļaudis, kas par to runā skaļi un pareizi, notiek dažādi pulciņi un pasākumi, ir un top dažādi materiāli, kas saņemšanos mācīt padara vieglāku – start(it), FS programmēšanas konspekti, nupat Latvijas Universitātes Jauno datoriķu skolas palaistais Scratch programmēšanas kurss un citi.

Uzmanību programmēšanai pievērš ne tikai pie mums. Viņpus okeāna Amerikā sāpe esot pavisam liela – programmēšanu piedāvā mācīties vien desmitā daļa skolu, toties speciālistu trūkst tūkstošiem (saite uz ASV gatavotiem slaidiem ar šiem skaitļiem). Arī tur ir gaiši prāti, kam tas ļoti rūp, tādēļ ir tapusi organizācija code.org Un nu jau otro gadu šī organizācija rīko pasākumu, kas latviešu valodā tulkots nozīmētu “Programmēšanas stunda” (Hour of code pie viņiem) – http://hourofcode.com/us un http://csedweek.org/. Pasākums nozīmē darbošanos ar tiešsaistē publicētiem mācību materiāliem, kur katra no to iziešanas “vidējam skolēnam” aizņem ap stundu. Materiāli dažādi un derīgi visādiem vecumiem – no puzles gabaliņiem, kurus pareizi sabīdot sarkanais putns no Angry Birds ķer zaļo cūku vai interaktīvas apsveikuma kartiņas Scratch vidē līdz vienkāršai mobilajai aplikācijai vai koda rakstīšanai Javascript vai Python. Materiāli ir tiešām daudz, pats visus nemaz neesmu izpētījis. Atliciniet laiku un papētiet sagatavotos nodarbību materiālus un metodiku te: http://code.org/learn

2014-11-10_22-14-56Materiālu veidotāji ir atbildīgi par pieradināšanu – sagatavotās nodarbības nebūt nav vienīgais resurss. Viņi piedāvā 20 stundu kursu sākumskolai, citas 20 stundas vecākiem posmiem un vēl citus niekus. Var darboties tāpat, var darboties piereģistrējoties – tad arī reģistrētais skolotājs var redzēt, kā skolēniem gājis, cik tālu tikuši. Smalki un vienkārši.

Iepatikās doma? Šajā gadā programmēšanas stundas pasākums notiks no 8. līdz 14. decembrim, reģistrēties var pavisam vienkārši: http://hourofcode.com/us#join Šaja saitē arī redzēsiet, ka viņi neapliek “paldies” parādā par padarīto darbiņu – es itin priecājos par pagājušajā gadā nopelnītajiem 10 GB Dropbox’ā.

Pagājušajā gadā es ar Rīgas 6. vidusskolas skolēniem piedalījāmies programmēšanas stundā. Aicināju pie sevis sākot ar 4. klasi, tā nopietni beidzu ar 10., kaut paspēlējāmies arī ar 12-tajiem, kopā kādi 150 skolēni. Kā pie pirmās reizes, nepārspīlēju ar materiāla plašumu – galveno piedāvāto uzdevuma versiju ar mobilo spēļu varoņiem liku priekšā visiem. Bērniem patika, gandarījums bija visiem, sevišķi tiem, kas 40 minūtēs paspēja visus 20 uzdevumus un galā saņēma virtuālu sertifikātu. Jā, 40 minūšu limits ir būtisks, jo ir sajūta, ka materiāls paredzēts 60 minūtēm.

IMG_20131209_105059Es piedalīšos arī šogad. Šogad gan paredzu diferencēt programmēšanas stundas saturu un visi nedarīs vienu un to pašu, piedevām ceru izmantot mūsu skolas planšetdatoru klases mobilitātes iespēju un brīnišķos 11.c klases skolēnus, kas palīdzēs nest šo pasākumu plašākam jauniešu daudzumam. Piesakieties arī jūs!

P.S. code.org sākumlapa ir tulkota vairākās valodās, tajā skaita lietuviešu. Esmu pieteicies latviešu lokalizācijai, bet pagaidām neesmu uzrunāts. Varbūt gaida vairāk aktīvistus. Ja savā pusē redziet šādu iespēju, reģistrējaties kā brīvprātīgie tulkotāji, kas zin, varbūt kopā mums izdosies šo projektu padarīt pieejamāku Latvijas skolēniem un skolotājiem!

Mēs uzvarējām Samsung Skola nākotnei!

Nu kā Gena un Čeburaška – mēs cēlām, cēlām uz uzcēlām. Slapjām pierēm un muguru (pamēģiniet balvu stiept karstā laikā pār Vanšu tiltu :) ), negulētam naktīm, trīcošām rokām, izdzertiem tējas, kafijas un jumtiņa tilpumiem, apēstiem kilogramiem konfekšu, cepumu un keksiņu. Te nu mēs esam – Rīgas 6. vidusskolas Sapņu komanda digitālās izglītības projektā Samsung Skola nākotnei ar mūsu 10 000 eiro vērto ideju.

Paldies TED konferencēm par pareizajā laikā iestarētu TED-Ed projektu un tai naktij, ko sēdeju Facebook un šo projektu pamanīju, Paldies maniem kolēģiem, kuri ieleca mūsu ātri braucošajā vagonā maršrutā, kurā vēl nebija līdz galam saliktas sliedes. Paldies skolēniem, kuri ieleca idejā un spīdēja!

6. klašu skolēnu animācijas

Tā nu viņš ir sanācis, ka tad kad tu cilvēks esi ticis Samsung skolā nākotnei mācīties par visādiem digitālajiem rīkiem un ko ar tiem iesākt mācību stundās, tad jau iedzīvinātajiem laiks nepietiek, jo jācīnās pa uzvaru, kura, iespējams, ir tik tuvu kā vēl nekad.

Bet Samsung skolā viens no pēdējiem uzdevumiem bija veidot animācijas. Stingra maajsdarba nebija, tad nu ar sestklasniekiem izklaidējāmies kā prasdami. Te rezultāts:

LatSTE 2013 un Python

Tā tas veiksmīgi sanāca, ka LatSTE 2013 sadarbībā ar Latvijas Universitātes Linux centru stāstīju par vispārējās izglītības mācību priekšmeta Programmēšanas pamati realizāciju, izmantojot programmēšanas valodu Python.

Publicēju šeit savu prezentāciju un koda piemērus no nodarbības. Es patiesi ceru, ka šis varētu iedvesmot izmēģināt Python vēl kādā skolā.

Koda paraugi Python darbnīcai LatSTE2013

Uz sava mākoņa maliņas sēžot

Par to, ka vakar pēcpusdienā Rīgā debesis apmācās, es uzņemos daļu vainas. Proti, savas skolas serverī uzinstalēju OwnCloud Mākoni. Pēc izlielīšanās tviterī, saņēmu erudīta kolēģa lūgumu dalīties pirmajā pieredzē. Nu tad lūdzu! :)

Kāpēc man vajag savu mākoni?

Mana Rīgas 6. vidusskola izmanto Google Apps, datus varam glabāt viņu Drive. Mums kā Rīgas skolai arī teorētiski pieejams centralizēti ierīkots SkyDrive pakalpojums. Pats un gana daudzi skolas jaunieši izmantojam Dropbox, aicinu arī tur reģistrēties. Vienvārdsakot, vakuumā gluži nedzīvojam. Bet savs ir savs –

  • pirmkārt, vietējais trafiks, tātad, iespējams, ātrāk,
  • otrkārt, mācību nolūkos var sataisīt mācību kontus, kur var kaut ko brīvāk pakopēt, padzēst utt. bet nesāks sinhronizēties gigabaitiem filmu, ja erudītie jaunieši palaistu savus dropboxus.
  • treškārt, gatavojot Latvijas kodolprogrammu, negribēšu, lai šie dokumenti ir Googles vai Microsoft mākoņos.
  • ceturtkārt, var taisnoties direktoram: “Zini, boss, eglīti neizmetu, jo taisīju savu mākoni.”
  • piektkārt, šausmīgi interesanti.

OwnCloud

500px-OwnCloud2-Logo

Tas ir brīvs atvērtā pirmkoda mākonis, ko var uzstādīt savā serverī. Projekts samērā jauns – no 2010. gada janvāra.
Ievērojamākās iespējas:

  • failu glabāšana un sinhronizešana ar personālo datoru
  • kalendārs
  • adresu grāmata
  • mūzikas straumēšana
  • lietotāju un grupu pārvaldība
  • tiešsaistes teksta redaktors ar koda izcelšanu
  • foto galerija
  • saskarne latviešu valodā

Wiki raksts liecina, ka ir paredzēta arī RSS lasītāja ieviešana. Jaunākā OwnCloud versija ir 5, to tad arī liku un lūkoju.

Te mājaslapa: http://owncloud.org/
Te visādas pamācības: http://doc.owncloud.org/
Te lejuplādējamie labumi: http://owncloud.org/install/

Kas ir vajadzīgs un ko darīt?

Vajag savu serveri – Linux, Windows, Apple – viens pīpis. Windows der arī 7, nevajag obligāti Server. Uz servera datoram jābūt tīmekļa serverim – atkal der visādi – Apache, IIS, Nginx un citi. Vēl jābūt PHP un kādai no šīm datubāzēm – MySQL, SQLite vai PostgreSQL.

Manā gadījumā ir serveris ar CentOS, Apache, MySQL un PHP
Neplānoju pārrakstīt rokasgrāmatu, to var izlasīt te – http://doc.owncloud.org/server/5.0/admin_manual/
Bet pamatlietas šādas:

  • Jāpievieno OwnCloud repozitorijs, jālejuplādē un jāuzstāda OwnCloud: http://doc.owncloud.org/server/5.0/admin_manual/#installation
  • Atkarībā no servera OS ir vai nav jāsaraksta mākoņa konfigurācija tīmekļa serverī: http://doc.owncloud.org/server/5.0/admin_manual/installation/installation_linux.html
  • Jāuztaisa datubāze un lietotājs
  • Var izdomāt kādu citu vietu, kur viņš glabās savus datus, nevis noklusēto, tas tad jāsamaina konfigurācijas failos
  • Tīmekļa pārlūkā jāraksta http://manshosts/mansmakonis vai ko nu jūs tur esat sadomājuši Ja viss ir izdevies veiksmīgi, tad te mazs wizard’iņš uzdos jautājumus par administratora profilu, datubāzi, un viss sāks stradāt. Tātad kopā, nez, 10..20 minūtes, cik rūpīgi lasa manuāli.

Darbošanās mākonī no tīmekļa pārlūka

Kad ielogojamies, tad kreisajā pusē sadaļas ar saturu, vidū pats saturs, labajā pusē lielākais vai mazākas pārvaldīšanas iespējas.
Failu augšuieplādes strādā, jaunu mapīšu izveidošana arī.
Uz faila vai mapes uzbraucot, parādās viss, ko ar šo izdarīt – lejuplādet, dzēst, dalīties. Ar dalīšanos forši – jā mākonī ir reģistrēti lietotāji, tad var norādīt katru no tiem atsevišķi vai grupu, kurai viņi pieder, dalīties. Tiesības arī dažādas – skatīt, dzēst, lejuplādēt, dalīties tālāk. Datorklasei ideāli!


Ja mapēs ir bildes vai mūzika, tad mākonis pats tās parāda arī mūzikas un bildes sadaļā attiecīgi piedāvājot mūzikas atskaņotāju vai attēlu galeriju. Mūzikas atskaņotājs bija salūzis, bet paķimerējoties pa config failiem salabojās (kļūdu izstrādātājs zina, ar nākamo jauninājumu būs labi). Attēlu galerijā viss kārtībā. Ne pārāk glamūrīgs, bet strādā labi.


Kontakti. Īsti neesmu novērtejis šo fīču.

Kalendārs. Doma ir skaidra. Liekam savus pasākumus, plānojam laiku un to varam skatīt arī ar kalendāra klientiem. Izmēģināts vēl nav.

OwnCloud var ne tikai glabāt failus, bet ļauj tos ērtak apskatīt, arhivēt, pārbaudīt, rediģēt. Vienkāršākās lietas notestētas – OwnCloud labi māk parādīt attēlus, neformatētus teksta dokumentus (šos var arī rediģēt), mūziku un video, viduvēji labi tiek galā ar OpenDocument formātu.

+ administratīvās darbības

Iepriekšminētas iespējas ir pieejamas katram lietotājam. Administratoram, protams, papildus:

  • eksports
  • jaunināšana
  • drošība
  • žurnāls
  • dalīšanās tiesību pārvaldība visā mākonī
  • lietotāju pārvaldība – profili atsevišķi, tiem atvēlētās diska vietas, dalīšana grupās
  • lietotņu pārvaldība – var pieinstalēt vai uzprogrammēt kaut kādus savus satura skatītajus. Arī lietotājus administrators var nevadīt ar roku, bet izmantot LDAP autorizāciju (šo neesmu pārabudījis, bet skan labi). Te vēl arī jāpēta.

lietotāju administrēšana

Mākoņa klienti

Man patīk Dropbox, jo viņš ārkārtīgi glīti iekļaujas manās Linux darbstacijās, manās Windows darbstacijās, manā Android telefonā. Man nepatīk Google Drive un SkyDrive, jo viņi nezina Linuxu. Un nu man patīk arī OwnCloud, jo tam ir Linux/Windows/MacOS atbalsts klienta operētājsistēmā + mobilās lietotnes.

Linux/Windows

Klientus sanāca patestēt uz Ubuntuveidīgā Linux ar XFCE darbavirsmu un Fedora ar GNOME 3. Klients uzinstalējams tik pat grūti vai viegli kā jebkura cita 3. puses lietotne – jāpieliek repozitorijs un jāinstalē. Lasīju, ka Fedora 19 owncloud jau būs pašu krātuvēs. Pirmo reizi palaižoties, pataujā servera adresi, lietotāja datus un viss notiek.
Ja neko nemaina, tad viņš uztaisa apakšmapi iekš /home un uz/no turienes arī sinhronizē. Bet mapes var pielikt citas. “Pie pulksteņa” ikona, kura mainās atkarībā no darbības. Nekādu pārsteigumu. Uz Fedora klientam gan labpatika pāris reižu izbeigties un nesavienoties, bet tad savācās.


Uz Windows viss kā ierasts – yes, next, next, savada servera datus un mākonis klāt. Arī apakšmape /users mapē un indikators “tur lejā”

Mobilās ierīces

Bija slinkums meklēt info, kāpēc, bet Android un iOS klienti maksā 0,99 USD. Bet nu nav žēl, palūkošanas labā iegādāju. Sistēma integrējas labi, piemēram, koplietot izmantojot.. listē ir arī ownCloud. Ja fails vajadzīgs, tas klientā jālejuplāde un tad jau šis arī ļaus atvērt, piedāvājot piemērotus rīkus. Lejuplādētos failus var “ieķeksēt”, lai sinhronizē un lejuplāde no jauna. Kā jau ierasts citos mākoņklientos, var iestatīt automātisku fotogrāfiju augšupielādi. Vienvārdsakot, mobilais klients, ja neskaita cenu, gluži kā pārējais mākonis, bez pārsteigumiem.

Kas nav labi?

Tas, ka kaut kas jāinstalē, jāregulē pašam man neskaitās, bet kādam tas var likties lieki.
Ja par paraugu uzskata dropbox, tad dažādi sīkumi te pietrūkst – failu kopēšana, pārvietošana tīmekļa vidē, sinhronizācijas progresa statuss pie klienta ikonas, cik atlikusi vieta man atvēlētajā diskā un līdzigi nieki pietrūkst. Gan jau lietojot vēl kādas nebūšanas atrastas, kā tas bija ar, piemēram, mp3 atskaņošanu.
Sākot izmantot nopietni, dikti jādomā par kārtīgu UPS, alternatīvu interneta pieslēgumu, ja primārais nobeidzas, rezerves kopēšanu. Un pēc domāšanas arī jārīkojas.

Tālāka izmantošana

Neesmu iecerējis ownCloud piedāvat visiem 800+ skolēniem un 100 skolotājiem – to nevilks ne aparatūra, ne mans prāts. Bet, pašam, kad Samsung dāvinātie dropbox gigabaiti ies uz beigām, mācību darbā demonstrējot kā vienu no mākoņu variantiem un skolēniem vai kolēģiem, kuriem kādu papildus darbu veicot lieli gigabaiti no mājām uz skolu un otrādi velkami. Vai iesaku citiem? Jā! :)

Ubuntu laidienu vārdi latviski

Šorīt ceļā uz pamošanos uzrakstītajam tvītam atbildes negaidīju un tālāku rīcību neplānoju, bet rīcība saplānoja mani – gan atbildes saradās, gan pašām visādas dumības sanāca galvā.

Tad nu Latvija var. :) Ja Canonical galvgalī kas sašūposies un pie teikšanas tiks letiņš, tad Ubuntu laidienu latviešu vārdu salikumi pietiktu 20 gadiem. Rakstiet, lūdzu, kaut NAP’ā. :)

Aušīgais Alnis
Biklais Bebrs
Cimperlīgais Cirslis
Drošsirdīgais Degunlācis, Drīzais Dumpis
Ecīgais Ezis, Entuziastiskais Ezis
Filosofiskā Fretka, Fatālais Fazāns, Foršais Fazāns
Grūtsirdīgais Gliemezis, Gādīgā Gorilla, Glaunais Gailis
Haotiskā Hiēna
Īgnā Iguāna, Inkasējoša Iguāna
Jocīgais Jenots, Jautrais Jenots
Korporatīvais Kurmis, Koķetais Kovārnis
Ķecerīgais Ķengurs
Liderīgais Lācis, Lielais Lācis
Mudīgais Murkšķis
Nīkulīgais Naktstauriņš, Nīgrais Nīlzirgs
Omulīgais Oposums
Perfektā Pele, Pedantiskais Pitons
Rīcībspējīgais Ruksis
Smalkjūtīgā Slieka, Svīstošais Sesks
Tālredzīgais Teļš, Trauksmainais Tītars
Uzmanīgā Ūdensžurka
Velnišķīgā Vāvere, Vājprātīgā Vāvere
Zaimojošā Zebiekste, Zinošais Zēberliņš
Žēlabainā Žirafe

Nosaukumus gan laikam nosaka Ubuntu kopiena, un arī šiem plānošana nav gluži 2 dienām. Ubuntu wiki pieņem variantus līdz pat 2020. gada pavasara laidienam, saraksta beigām, kā vienu no pēdējiem uzklausītajiem liekot priekšā, hmm, resno lapsu :D
20.04: Полный Песец (rus. Polny Pesec, Fat arcticFox)

Vairāk te: https://wiki.ubuntu.com/DevelopmentCodeNames

Gads ar Ubuntu Linux datorklasē

Līdz ar pēdējo dvojačņiku pazušanu no skolas, varam nopūsties – mācību gads cauri. Man, mācot informātiku Rīgas 6. vidusskolā, šis bija īpašs gads. Ar to gan nedomāju RPIVA’ā dabūto bakalaura diplomu, kas jūtami nobremzēja manas vēlmes un spējas komunicēt un rakstīt šeit. Gadu par īpašu padarīja vides maiņa manā datorklasē – šajā mācību gadā visas klases, ko mācu, un tas ir no 5. līdz 12., informātiku apguva, izmantojot brīvo atvērtā pirmkoda programmatūru (tālāk tekstā APP). Mēģināšu pastāstīt, kā veicies. Continue reading Gads ar Ubuntu Linux datorklasē